Latvijā ražots vīns – tas jau vairs nav nekas jauns. Daudz par to rakstīts un stāstīts.
Tradicionāli saprotam, ka tas radīts no vīnogas, kas augusi kalna dienvidu nogāzē, kur saule, vējš un lietus tai maksimāli var iedot visu, kas tai vajadzīgs. Cilvēkam atliek vien to novākt, samīcīt par vīna izejvielu. Vīna raugs to padarīs par aromātisku vīnu, kas nogatavojas ozolkoka mucās un ceļos pie mūsu vīna cienītājiem.
Mūsu klimatiskā josla ir īsts izaicinājums vīnogu audzētājiem un tur vēl daudz darāmā, lai izveidotos šķirnes, tradīcijas un audzētāji, kas var izaudzēt kvalitatīvas sava reģiona vīna izejvielas pietiekamā daudzumā.
Otra šī stāsta daļa ir jau izsenis Latvijā augošu augļu, dārzeņu, ziedu un citu labumu pārvēršana pasakainā, aromātiskā un savai produktu grupai raksturīgā vīna garšā.
Mūsu dārza ogām un augļiem salīdzinot ar tradicionālo vīnogu ir liels skābums un maz cukura, kas arī ir galvenā problēma un reizē arī izaicinājums radīt katrai no ogām vai augļiem tādu daudzveidību garšu un aromātu, kā siltajās zemēs izveidojies ap vīnogu.
Terminu vīns gan šajā globalizācijas laikā, likumi prasa saukt par raudzētu dzērienu, ja tas nav radīts no vīnogām, bet ir no mūsu dārzos augošām jāņogām, upenēm, ērkšķogām, avenēm, ķiršiem, āboliem, pīlādžiem, aronijām, rabarberiem. Par cik gatavošanas process ir tāds pats, kā vīnogu gadījumā, tad to nosaukt par raudzētu dzērienu, īpaši ņemot vērā tās garšas, smaržas buķetes, kas pavada baudīšanas procesu, nemaz nevar.
Mēs ar saviem daudzveidīgajiem produktiem, ko saulīte norūdījusi mūsu klimatā, esam daudz bagātāki par siltajā pasaules daļā monopola stāvokli ieņēmušo vīnogu, no kuras protams sanāk izcili un daudzveidīgi vīni, bet to garšu un aromātu daudzveidību, ko dod mūsu dārzu saime, tā nevar iedot. Katrai no tām mēs zinām smaržu, garšu, krāsu un to sajūtot vīnā, arī tumšā ziemas vakarā, dīvānā vai restorānā, atceramies tos pāris mēnešus vasarā un rudenī, kad dārzs tos mums piedāvā – ņem tik un baudi. Tās garšas zināmas no bērnības.
Ne velti saka, ka vislabākie ir sava reģiona produkti un mums tie ir mūsu tradicionālās dārzu veltes.
Bērzu sulas vīns
Pussauss, nav dabiskā skābuma, tāpēc liekas saldāks nekā ir patiesībā. Par cik dabas sulas aromāts ir vīniski neitrāls, tas dod vaļu baudītāja fantāzijai un sajūtām.
Rabarberu vīns
Pussauss, ar mainīgu, maigu aromātu. Niansēts rabarberu aromāts ar zemu salduma pakāpi. Baudāms pie maz vai vidēji asiem otriem ēdieniem.
Aroniju vīns
Pussauss, ar aronijai raksturīgo savelkošo sajūtu, kas nav ļoti izteikta, bet vīna sausuma sajūtu pastiprinoša. Izteikts aroniju aromāts. Vissausākais no pieejamiem vīniem, tāpēc baudāms pie vidēji vai asiem otriem ēdieniem.
Pieneņu vīns
Pussalds, ar niansētu aromātu. Minimāls raksturīgais rūgtumiņš un pļavas smaržas aromāts. Tipisks eksotiskais vīns, eksotisku baudu cienītājiem. Baudāms romantiskā gaisotnē, kā vakara noskaņas radītājs.
Ērkšķogu vīns
Pussalds, ar ļoti daudzveidīgu garšu un aromātu buķeti. Pati oga satur ļoti daudz ekstraktvielas, kas pilnā mērā parādās vīna buķetē. Nevienā ievārījumā, kompotā vai ķīselī šī oga nedod tādu aromātu daudzveidību kā vīnā. To ir vērts nobaudīt gan kā aperitīvu, gan individuāli.
Jāņogu vīns
Pussalds, ar tīru jāņogu aromātu. Vislatviskākā vīna oga. Saldums nav nomācošs, tāpēc jūtams gan ogas skābumiņš, gan aromāts. Labs, izteikta aromāta vīns, rubīnsarkanā krāsā.
Upeņu vīns
Deserta. Upene - dārza karaliene ar savu dominējošo aromātu un garšu. Upeņu aromāts sakoncentrējies vīnā un gaida savu īpašo baudītāju. Nobaudot šo vīnu vienaldzīgo nebūs vai nu tas kļūs par mīļāko vīnu vai jāpameklē kāds romantiskāks vīns..
Pīlādžu vīns
Pussalds, savdabīgais aromāts un niansētais rūgtumiņš ar pīlādžu zemtekstu veido lielisku buķeti nesaldu vīnu cienītājiem. Paradoks - vidēji salds, bet tomēr nesalds. Lieliski sader ar cepešiem, šašlikiem un tamlīdzīgiem našķiem.
Rudens ābolu vīns
Deserta, vīns no vidēji vēliem rudens āboliem ar maigu izteiktu ābolu aromātu. Baudāms pie desertiem vai kā aperitīvs. Izteikts saldo un maigo vīnu cienītāju mīlulis.